Spēlētājs eiforijā

Smadzeņu ķīmija azartspēļu laikā: kas notiek, kad spēlētājs uzvar lielu laimestu

Azartspēles nav tikai veiksmes spēle – tas ir neiroķīmisks amerikāņu kalniņš. No satraukuma pirms iznākuma līdz eiforijai uzvaras brīdī – cilvēka smadzenēs notiek sarežģītas ķīmiskas izmaiņas. Šīs izmaiņas izraisa intensīvas emocijas, ko izjūt spēlētāji. Saprotot, kas tieši notiek smadzenēs šajos brīžos, var labāk izprast, kāpēc azartspēles ir tik aizraujošas un reizēm atkarību izraisošas.

Dopamīns: apbalvojuma signāls

Dopamīns ir galvenais neiromediatoru ķēdē, kas saistīta ar baudu un motivāciju. Spēles laikā, īpaši gaidot vai piedzīvojot uzvaru, dopamīna līmenis strauji paaugstinās. Šī viela signalizē smadzenēm, ka notiekošais ir vērtīgs, tādējādi nostiprinot vēlmi atkārtot pieredzi.

Pētījumos ar funkcionālo magnētisko rezonansi ir novērots, ka striatums – smadzeņu apgabals, kas atbild par atlīdzības apstrādi – aktivizējas azartspēļu laikā līdzīgi kā pie narkotiku lietošanas. Šī reakcija ir īpaši spēcīga, ja iznākums ir neprognozējams, kā tas ir bieži sastopams azartspēlēs.

Pat “gandrīz uzvaras” situācijas var izraisīt dopamīna pieplūdumu, liekot smadzenēm tās uztvert kā uzvaras. Tas var veicināt atkārtotu spēlēšanu, jo smadzenes meklē atlīdzību, nevis reālu rezultātu.

Neirologs skaidro: dopamīna slazds

Pēc neirologes Dr. Sofijas Legrandas teiktā: “Cilvēka smadzenes ir ieprogrammētas meklēt atlīdzību. Azartspēles šo mehānismu manipulē, izraisot dopamīna pieplūdumu, kas nostiprina uzvedību neatkarīgi no iznākuma.”

Viņa uzsver, ka šis dopamīna cikls var kļūt pašpietiekams. “Kad cilvēks sāk asociēt azartspēles ar augstu atlīdzību, viņš var turpināt spēlēt pat zaudējot, cerot atkārtot dopamīna izraisīto sajūtu.”

Šāds mehānisms ir līdzīgs tam, kā darbojas atkarība no vielām, tomēr atšķirībā no tām azartspēles izmanto pašu smadzeņu resursus.

Kortizols un stresa reakcija

Kad dopamīns signalizē prieku, kortizols – galvenais stresa hormons – dominē stresa situācijās, piemēram, zaudējuma brīdī vai riskantā likmē. Kortizols aktivizē ķermeņa “cīnies vai bēdz” reakciju, paaugstinot sirdsdarbību un asinsspiedienu.

Pētījumi rāda, ka kortizola līmenis paaugstinās ne tikai pēc zaudējuma, bet arī ilgstošas spēlēšanas laikā. Šī hormonālā aktivitāte var izraisīt garīgo nogurumu un vājāku spēju pieņemt lēmumus.

Profesionāliem spēlētājiem paaugstināts kortizola līmenis ir saistīts ar impulsīvu uzvedību, tostarp zaudējumu atgūšanas stratēģijām, kas bieži noved pie vēl lielākiem zaudējumiem.

Stresa cikls azartspēlēs

“Kortizols izraisa fizioloģisku reakciju, kas nereti tiek sajaukta ar satraukumu,” skaidro Dr. Legranda. “Tas apgrūtina atšķirt pozitīvo uztraukumu no bīstama stresa.”

Viņa piebilst: “Apvienojumā ar dopamīnu, kortizols rada augstu emocionālo stāvokli, kas var veicināt pārliecību un riskantu uzvedību.”

Tādējādi azartspēles kļūst par ciklu starp eiforiju un trauksmi, kas liek spēlētājam turpināt arī tad, kad tas vairs nav racionāli.

Spēlētājs eiforijā

Endorfīni un baudas efekts

Endorfīni ir dabiskie “sāpju slāpētāji”, ko organisms izdala stresa un baudas situācijās. Azartspēlēs tie izdalās brīžos, kad spēlētājs jūt risku vai uzvar. Endorfīni saistās ar smadzeņu receptoriem, nomācot diskomfortu un palielinot baudu.

Atšķirībā no dopamīna, kas saistīts ar gaidām, endorfīni ietekmē pašu pieredzi. Tie palīdz spēlētājam justies labi, pat ja rezultāts nav ideāls, tā veidojot pozitīvu atmiņu par spēli.

Tomēr laika gaitā smadzenes kļūst mazāk jutīgas pret endorfīniem, tāpēc, lai sasniegtu tādu pašu efektu, spēlētājiem var nākties palielināt likmes vai riskēt vairāk.

Dabiskā eiforija un pieradums

“Endorfīni darbojas kā spilvens,” saka Dr. Legranda. “Tie mīkstina zaudējumus un pastiprina uzvaras. Taču smadzenes pielāgojas, tāpēc spēlētāji mēdz meklēt arvien jaunas izjūtas.”

Viņa arī brīdina par emocionālo kritienu pēc ilgstošām spēlēšanas sesijām. “Kad endorfīnu un dopamīna līmenis krītas, cilvēks var justies noguris vai pat nomākts.”

Šāds cikls – no augstuma līdz kritienam – bieži noved pie vēlmes spēlēt atkārtoti, lai atgūtu iepriekšējo emocionālo stāvokli.