Stefans Mandels ir leģendārs cilvēks azartspēļu pasaulē. No 1960. līdz 1990. gadiem viņam izdevās 14 reizes uzvarēt loterijā. Viņa laimestu iemesls nebija veiksme, bet gan viņa izstrādātā sistēma. Ekonomista veiksmes stāsts tiks aplūkots turpmāk.
Statistiski cilvēkam ir lielākas izredzes laimēt olimpisko zeltu vai tikt notriektam zibens, nekā laimēt džekpotu loterijā. Taču tas nav Stefana Mandeļa stāsts, kuram izdevās pārspēt sistēmu 14 reizes. Pēc matemātikas izglītības iegūšanas rumāņu emigrants pārcēlās uz Austrāliju, kur kļuva par parastu grāmatvedi. Viņa alga 88 eiro tikko pietika, lai pabarotu sievu un divus bērnus. Miljonāram bija analītisks prāts, kas palīdzēja viņam kļūt bagātam.
Mandeļa ideja bija tikpat vienkārša kā ģeniāla. Viņš pamanīja, ka džekpoti ir vismaz 3-4 reizes lielāki par lielākajiem loterijas laimestiem. Ja no 40 iespējām jāizvēlas 6 skaitļi, kopējais iespējamo kombināciju skaits ir 3 838 380. Grāmatvedis bija pacietīgs un gaidīja, kad džekpots pieaugs vismaz 3-4 reizes.
Vienas biļetes vērtība bija aptuveni 1 eiro. Katrai kombinācijai bija jāpērk viena biļete. Laimīgā biļete ar pareizo numuru komplektu noteikti atradīsies šajā sarakstā. Protams, šī stratēģija bija saistīta ar izmaksām, taču tā atmaksājās, ja džekpots palielinājās vismaz trīs reizes vairāk par maksimālo laimestu.
Mandeļa shēmā bija divi vājie posmi – pieskaitāmās izmaksas un loģistika. Kad bija noteiktas loterijas ar iespējamām laimestu kombinācijām, vajadzēja ātri aizpildīt kārotās kvītis. Šim nolūkam bijušais grāmatvedis izveidoja investoru grupu, no kuriem katrs ziedoja noteiktu summu par daļu no laimesta. Par iegūtajiem līdzekļiem Mandels izdrukāja biļetes, ievadīja tajās skaitļus un nodeva tās oficiālajiem lotto izplatītājiem.
Šo shēmu pirmo reizi izmantoja eksperts Rumānijā. Tad viņš kļuva par 19,3 tūkstošu eiro īpašnieku, kas bija pietiekami, lai emigrētu. Pēc tam šī stratēģija tika veiksmīgi piemērota Rietumvalstīs (Lielbritānijā, Austrālijā u. c.). Šai metodei bija trūkumi. Kombinācijas bija jāraksta manuāli, kas palielināja kļūdu risku. Mandels lielāko daļu laimestu atdeva investoriem. Piemēram, 1987. gadā viņš laimēja vēl vienu džekpotu 1,3 miljonu eiro apmērā, bet pēc izmaksas palika tikai 97 tūkstoši eiro.
Datoru parādīšanās vienkāršoja aprēķinus. Tagad skaitļu ievadīšana tika veikta datorā. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Mandeļa sindikāts 12 reizes izcīnīja lielu laimestu, un idejas autors kļuva bagātāks par 400 000 eiro. Drīz vien varas iestādes pievērsās laimīgajam spēlmanim, ierobežojot viņa piekļuvi daudzām Austrālijas bingo spēlēm.
Tas Mandelu neapturēja. 1992. gadā viņš kopā ar sazvērnieku grupu laimēja 27 miljonu eiro lielu džekpotu. “Cietušās” bija ASV Virdžīnijas štata varas iestādes, kas neņēma vērā iepriekšējo organizatoru kļūdas. Milzīgais laimestu apjoms ieinteresēja ASV tiesībaizsardzības iestādes. Pēc vairākiem tiesas procesiem eksperts tika atzīts par nevainīgu. Mandels pasludināja savu bankrotu pēc tam, kad bija samaksājis 15 miljonus eiro peļņas pēc nodokļu nomaksas, kas ļāva viņam atteikties no maksājumu veikšanas investoriem.
Rumānijas iedzīvotāja piemērs liecina par jebkuras azartspēles neaizsargātību. Ar pareizu matemātiku un efektīvu stratēģiju ir iespējams nopelnīt bagātību. Stefans Mandels tagad bauda dzīvi nelielā tropu salā netālu no Austrālijas. Viņa izstrādātā metode ir nodrošinājusi viņam komfortablas vecumdienas.